Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā “Pret naidu sabiedrībā” sagatavotie ieteikumi ir iesniegti Eiropas Komisijai.
150 pēc nejaušības principa izraudzīti iedzīvotāji no visām 27 ES dalībvalstīm trijās nedēļas nogalēs apsprieda dažādus naidu izraisošus faktorus ES un dažādās jomas, kurās jārīkojas, lai šos faktorus novērstu.
Kopā viņi nāca klajā ar konkrētiem ieteikumiem, kuri tiks izmantoti turpmāko ES tiesību aktu un Komisijas iniciatīvu izstrādē.
Kas ir Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas?
Tās pulcē pēc nejaušības principa atlasītus pilsoņus no visām 27 dalībvalstīm, lai Eiropas līmenī apspriestu svarīgākos drīzumā gaidāmos priekšlikumus, kas skar mūs visus.
Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju dalībnieki strādā gan nelielās grupās (katrā aptuveni 12 cilvēku), gan visi kopā (plenārsēdēs). Darbu koordinē moderatoru grupa.Diskusiju cikla noslēgumā pilsoņi iesniedz Eiropas Komisijai ieteikumus, kurus tā apsver, formulējot savu rīcībpolitiku un iniciatīvas.
Laikā no 2022. gada decembra vidus līdz 2023. gada aprīļa beigām tika organizētas trīs paneļdiskusijas. Katrā no tām bija aptuveni 150 dalībnieki, kuriem bija iespēja izstrādāt konkrētus ieteikumus par vairākām pamatiniciatīvām, kas iekļautas Komisijas 2023. gada darba programmā. Pirmajās pilsoņu paneļdiskusijās tika apspriesta pārtikas izšķērdēšana, virtuālās pasaules un mācību mobilitāte.
Kā norisinās pilsoņu paneļdiskusija?
- Pirmā sesijaIdeju ģenerēšana
Pirmā sesija ir veltīta ideju ģenerēšanai un tam, lai formulētu un sagrupētu daudzsološākās pieejas, kuru apspriešana turpināsies nākamajās sesijās.
- Otrā sesijaPārskatīšana un precizēšana
Otrās sesijas mērķis ir turpināt apspriest pirmajā sesijā apzinātās pieejas un sagatavot sākotnējos pilsoņu ieteikumus. Iedzīvotāji turpina strādāt grupās, pārskatot un papildinot cits cita darbu un turpinot attīstīt piedāvātās idejas. Uz šī pamata paneļdiskusijas dalībnieki noslēguma sesijā izstrādās galīgos ieteikumus.
- Noslēguma sesijaSecinājumi
Noslēguma sesijas laikā Eiropas Komisijai tiek iesniegti apspriežu secinājumi un paneļdiskusijas dalībnieku izstrādātie ieteikumi (attiecīgos priekšlikumus papildinošās paketes ietvaros).
Kā tiek izraudzīti paneļdiskusijas dalībnieki?
Aptuveni 150pēc nejaušības principa atlasītipilsoņi no visām 27 dalībvalstīm
Viņi atspoguļo ES daudzveidību – gan ģeogrāfiski (lauki/pilsētas), gan pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un sociālekonomiskās izcelsmes
Trešdaļa dalībnieku ir 16–25 gadus veci jaunieši
Dalībnieki jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusijām tiek izraudzīti pēc nejaušības principa. Ar iespējamiem dalībniekiem sazinās pa tālruni. Atlases dienests izmanto rīkus, ar kuriem ģenerē derīgus mobilo un fiksēto tīklu tālruņa numurus. Šādā veidā iespējams izveidot daudzveidīgu un reprezentatīvu dalībnieku grupu. Lai garantētu, ka paneļdiskusijā pēc iespējas precīzāk tiek atspoguļots ES iedzīvotāju sociāldemogrāfiskais sastāvs, process nodrošina reprezentatīvu atlasi.
Atlasāmo iedzīvotāju skaita noteikšanai tiek izmantoti dati no:
- Eirobarometra, proti, Eiropas Savienības ikgadējās sabiedriskās domas aptaujas, un
- ES Statistikas biroja Eurostat.
Kvotu sistēma nodrošina dzimumu līdzsvaru paneļdiskusijas grupā un precizē, ka trešdaļai dalībnieku jābūt jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Atlasē tiek ņemti vērā arī citi sociāldemogrāfiski aspekti:
- izglītības līmenis,
- ģeogrāfiskā atrašanās vieta,
- profesija.
No katras dalībvalsts uzaicināto dalībnieku skaits ir proporcionāls šīs valsts iedzīvotāju skaitam, un atlasē tiek nodrošināta proporcionāla pārstāvība no dažādām iedzīvotāju grupām. Mazajām valstīm ar mazāku dalībnieku skaitu šīs grupas tiek aptvertas vairāku paneļdiskusiju ietvaros, lai arī šīs valstis tiktu pienācīgi pārstāvētas.
Atlases process pirms katras paneļdiskusijas tiek atjaunināts.
Reprezentatīvas un daudzveidīgas dalībnieku grupas izveide ir svarīga, lai sekmētu dinamiskas diskusijas, kas atspoguļo plašu perspektīvu un viedokļu dažādību.
Noslēgtās paneļdiskusijas
Kā ES var cīnīties pret naidu sabiedrībā?
Ko ES var darīt, lai iedzīvotāji, publiskās iestādes un uzņēmumi varētu izmantot energoefektivitātes sniegtās priekšrocības?
Kā mācību mobilitātes iespējas padarīt par realitāti ikvienam?
Kādam vajadzētu būt redzējumam, principiem un darbībām, veidojot pievilcīgas un taisnīgas virtuālās pasaules?
Kādi pasākumi būtu jāveic ES dalībvalstīm, pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, iedzīvotājiem un citām privātām un publiskām ieinteresētajām personām, lai panāktu, ka tiek ierobežota pārtikas izšķērdēšana?